Rēzeknes valstspilsētas domei kopš piektdienas, 10. aprīļa, ir jauns vadītājs. Par pilsētas mēru ievēlēts līdzšinējais mēra vietnieks Jānis Tutins, kurš pārstāv partiju apvienību “Latvija pirmajā vietā” un “Kopā Latvijai”.
Viņa ievēlēšana noslēdz vairākas nedēļas ilgušo nenoteiktību pašvaldības vadībā. Tutins saņēma pārliecinošu deputātu atbalstu, un viņa galvenais solījums ir turpināt iesāktos darbus, rūpējoties par pilsētas tēlu un iedzīvotāju labklājību.
Jauna vadība pēc saspringta perioda
Balsojums par jauno mēru bija diezgan vienprātīgs – Jāni Tutinu atbalstīja astoņi deputāti. Opozīcija mēģināja pieteikt konkurenci, izvirzot Ināru Groci, taču viņa saņēma tikai trīs balsis. Interesanti, ka jaunajam mēram pielaide darbam ar valsts noslēpumu pašlaik ir piešķirta uz saīsinātu termiņu. Tas ir būtisks aspekts, jo tieši pielaides trūkums bija liktenīgs iepriekšējam pilsētas vadītājam.
Ceļš līdz šim balsojumam nebija gluds. Sākotnēji domnieki plānoja jauno vadītāju vēlēt jau marta beigās, taču toreiz lēmumu atlika. Deputātiem nebija īstas skaidrības par to, kā tulkojams ministra rīkojums par iepriekšējā mēra atstādināšanu. Tikai pēc tam, kad tiesa noraidīja bijušā mēra lūgumu apturēt viņa atstādināšanu, dome varēja pilnvērtīgi ķerties pie jauna vadītāja vēlēšanām.
Kas ir Jānis Tutins
Jaunais Rēzeknes mērs nav iesācējs politikā – viņa pieredze mērāma vairāk nekā divdesmit gadu garumā. Jānis Tutins savulaik ir strādājis vairākos Saeimas sasaukumos un jau iepriekš neilgu laiku ir vadījis Rēzeknes domi. Izglītību viņš ieguvis biznesa administrēšanā, un pašvaldībā viņa pārziņā bijuši finanšu un budžeta jautājumi.
Savas politiskās karjeras laikā Tutins ir piedzīvojis dažādas pārmaiņas. Ilgu laiku viņš bija uzticīgs partijai “Saskaņa”, taču pēc tās neveiksmes pēdējās Saeimas vēlēšanās viņš kļuva par vienu no partijas “Kopā Latvijai” dibinātājiem. Pēdējā laikā, kamēr pilsēta bija bez oficiāla mēra, tieši Tutins kā vietnieks pildīja visus galvenos pašvaldības vadītāja pienākumus, tāpēc darba vide un aktuālie jautājumi viņam ir labi zināmi.
Iepriekšējā mēra atstādināšanas ēna
Rēzeknes pašvaldības vadības maiņa ir cieši saistīta ar Aleksandru Bartaševiču. Viņš no amata tika atstādināts februārī, jo nesaņēma nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam. Likums tagad stingri nosaka, ka visiem pašvaldību mēriem un viņu vietniekiem šāda pielaide ir obligāta. Bartaševičs pats uzskata, ka atteikums saistīts ar pret viņu vērstajiem kriminālprocesiem, tomēr tas viņam neliedz turpināt darbu domē kā parastam deputātam.
Šī nav pirmā reize, kad Rēzekne piedzīvo šādas politiskas drāmas. Jau iepriekšējā sasaukumā pilsētas dome tika atlaista lielu finanšu grūtību dēļ. Toreiz Bartaševiču no amata atstādināja ministre Inga Bērziņa. Pat pēc visiem šiem skandāliem un tiesu darbiem, vēlētāji pagājušā gada vasarā atkal deva priekšroku Bartaševiča sarakstam, ļaujot viņam atgriezties mēra krēslā, no kura tagad nācies atkāpties otrreiz.
Stingrākas prasības pašvaldību vadītājiem
Situācija Rēzeknē izgaismo jaunos spēles noteikumus Latvijas pašvaldībās. Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciatīvas likums tika mainīts, un tagad drošības dienestu pārbaude ir obligāta katram pilsētas vadītājam. Rēzekne un Jūrmala ir līdz šim vienīgie gadījumi, kur mēriem pielaide tika atteikta, liekot tiem pamest savus posteņus.
Jaunajam mēram Jānim Tutinam tagad būs jāstrādā apstākļos, kur katrs solis tiek stingri vērtēts. Viņa galvenais uzdevums būs ne tikai vadīt ikdienas darbus, bet arī mēģināt atgūt pilsētas “labo slavu”, kas pēdējos gados cietusi gan finanšu problēmu, gan politisko strīdu dēļ. Rēzeknieši cer, ka šī vadības maiņa beidzot ienesīs pilsētas mājā stabilitāti, kas tik ļoti nepieciešama pēc ilgstošajiem tiesu darbiem un amatpersonu maiņām.
